Ir jautājums, ko gandrīz neviens neuzdod, kad saņem padomu par naudu.
Nevis „vai tas ir labs padoms?“.
Bet „kam tas ir izdevīgs?“.
Abas lietas izklausās līdzīgas. Tādas tās nemaz nav.
Padoms var būt tehniski pareizs un vienlaikus speciāli tā uztaisīts, lai tas, kurš to sniedz, nopelnītu vairāk, nekā nopelnīsi tu. Tā nav pretruna. Tas, tieši otrādi, ir visizplatītākais veids, kā darbojas finanšu padomu tirgus.
Es gribu tev iedot kompasu, lai orientētos. Ne tāpēc, lai tu neuzticētos nevienam — tas būtu nepareizi un arī nogurdinoši dzīvot —, bet lai tu ik reizi prastu atpazīt, no kuras puses nāk tas, kurš ar tevi runā.
Jo ir viens vārds, kas izskaidro gandrīz visu, un es tev to pasaku uzreiz, lai mēs to nepazaudētu no acīm: interešu konflikts.
Interešu konflikts ir tad, kad tam, kurš tev kaut ko iesaka, ir paša ieguvums, kas saistīts ar izvēli, kuru tu izdari. Tā pati par sevi nav krāpšana. Tā ir pozīcija. Būtiski ir zināt, kad tāda pastāv, jo tā maina visu pārējo.
Trīs figūras, ko bieži sajauc
Kad šodien runā par naudu, ar tevi runā daudzi. Ir vērts ieviest kārtību trijās figūrās, kuras viegli samainīt vienu ar otru.
Es tās turu atsevišķi, jo to nopelnīšanas veids ir atšķirīgs. Un veids, kā kāds nopelna, ir tā lieta, kas vairāk par visu citu izšķir, ko viņš tev pateiks.
Finfluenceris.
Tas ir tas, kurš runā par finansēm sociālajos tīklos. Video, rīli, ieraksti. Bieži labs skaidrotājs, simpātisks, spējīgs padarīt sarežģītu lietu vienkāršu. Līdz šim viss lieliski: popularizēt ir vērtīgi.
Jautājums ir, kā viņš nopelna. Gandrīz nekad no paša padoma. Viņš nopelna no skatījumiem, no reklāmas sadarbībām, no saitēm uz platformām, kas viņam maksā komisiju par katru cilvēku, kurš reģistrējas, pateicoties viņam.
Tas maina to, kas viņam ir izdevīgi tev pateikt. Viņam ir izdevīgi tevi noturēt pielipušu un aizvest tevi reģistrēties tur, kur viņš nopelna. Ne obligāti tas, lai tev pēc desmit gadiem būtu labāk ar savu naudu — tā ir lēna, klusa lieta, un tā savāc ļoti maz skatījumu.
Pārdevējs, pārģērbies par konsultantu.
Šī ir viltīgākā figūra, jo tā uzstājas kā tava pusē esoša, kamēr tavā pusē tā nav.
Tu ieej bankā, izplatītāju tīklā, elegantā birojā. Laipns, kompetents cilvēks tev paskaidro, ka palīdzēs taviem uzkrājumiem nest augļus. Viņu sauc par „konsultantu“. Tu jūties pieskatīts.
Tikai viņa alga pilnībā vai daļēji ir atkarīga no tā, cik daudz un ko viņš tev pārdod. Precīzāk: viņš bieži nopelna izplatīšanas atlīdzību.
Es tev to paskaidrošu, jo šo vārdu zina nedaudzi un tas sver ļoti daudz. Izplatīšanas atlīdzība ir daļa no tā produkta komisijām, kurš tev tiek pārdots, un šī daļa atgriežas pie tā, kurš tev to iestūma. Tu nopērc fondu, kas katru gadu patur procentu no tavas naudas: daļa no šī procenta gadu no gada nonāk pie tā, kurš tev to ieteica.
Tu saproti, kas notiek. Šis cilvēks nenopelna, ja tev klājas labi. Viņš nopelna, ja tu nopērc tieši to produktu un turpini to turēt. Viņa interese un tava nerāda vienā virzienā — dažreiz tās nejauši sakrīt, bieži nē.
Neatkarīgais konsultants.
Tas ir tas, kurš tev sniedz padomu un liek tev par to samaksāt honorāru. Punkts.
Viņš neņem izplatīšanas atlīdzības. Viņš nenopelna atkarībā no tā, ko tu nopērc. Vai tu izvēlies produktu A vai produktu B, vai nevienu no abiem — viņa atlīdzība nemainās.
Nozarē to sauc par fee-only konsultāciju: maksā tikai honorāru, nekādu slēptu komisiju. Tā ir figūra, kuras interese ir vistuvāk tavējai, jo vienīgais, kas viņam ir izdevīgi, ir iedot tev labu padomu, lai tu nākamgad atgrieztos.
Arī viņš nav ideāls — arī honorārs ir izmaksa, un tā ir jāizsver. Bet vismaz interešu konflikts šeit ir samazināts līdz minimumam: tu viņam maksā par domāšanu, nevis par to, lai viņš tev kaut ko pārdotu.
Jautājums, kas atmasko visas trīs
Vai pamanīji pavedienu, kas tās satur kopā?
Lai saprastu, kam vari uzticēties, tev nav jāvērtē, cik prasmīgs vai simpātisks ir tas, kurš ar tevi runā.
Tev jāsaprot, kā viņš nopelna.
Tas ir jautājums, kas izgriežas cauri visam: ja es sekošu tavam padomam, kā tu no tā nopelnīsi?
- Nopelna no skatījumiem un reklāmām? Tā ir izklaide. Uztver to tā, kā tas ir.
- Nopelna no tā, ko tev pārdod? Tas ir pārdevējs. Varbūt labs, bet pārdevējs.
- Nopelna no honorāra, ko maksā tu, un tikai no tā? Tas ir tuvāk tam, lai tiešām būtu tavā pusē.
Tas nav ciniski. Tā ir prāta higiēna.
Jautāt sev „kam tas ir izdevīgs“ nenozīmē domāt, ka visi ir ļaunprātīgi. Lielākā daļa cilvēku, kas strādā finansēs, ir godīgi un kompetenti. Bet arī visgodīgākais cilvēks pasaulē, ja viņam maksā noteiktā veidā, galu galā — varbūt pat to nemanot — stums tajā virzienā, par kuru viņam maksā.
Tas nav rakstura jautājums. Tas ir stimulu jautājums. Un stimuli uzvar gandrīz vienmēr.
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem
Paņemsim piemēru. Vārdi un summas ir izdomāti, tie kalpo tikai tam, lai lieta iegūtu formu.
Luka ir nolicis malā 30 000 eiro un nezina, ko ar tiem darīt.
Viņš aiziet uz banku. Ļoti laipns konsultants viņam piedāvā fondu, „labi diversificētu, profesionāļu pārvaldītu“. Izmaksas: 2 % gadā. Tā pateikts, izklausās maz.
Paskatīsimies, ko šie 2 % nozīmē.
No 30 000 eiro tie ir 600 eiro gadā. Katru gadu. Neatkarīgi no tā, kā fondam klājas: vai tas kāpj, krīt vai stāv uz vietas, šie 600 eiro tiek noņemti tāpat.
Desmit gados, neskaitot pieaugumu, tie ir apmēram 6 000 eiro. Krietns gabals no sākotnējā kapitāla, aizgājis komisijās.
Un daļa no šiem 2 % — teiksim, puse — atgriežas kā izplatīšanas atlīdzība pie tā, kurš to pārdeva. Lukas konsultants praktiski katru gadu iekasē nelielu renti vienkārši tāpēc, ka Luka tur šo fondu.
Un tagad: fonds varbūt pat ir pieklājīgs. Es nesaku, ka tā ir krāpšana.
Es saku citu lietu. Ka Luka izgāja no šīs istabas pārliecināts, ka ir saņēmis padomu, un patiesībā saņēma pārdošanu. Un ka cilvēkam, kurš viņam sēdēja pretī, bija lielisks iemesls piedāvāt tieši šo produktu un neviena iemesla pateikt visnoderīgāko teikumu no visiem: „Luka, varbūt no šiem 30 000 daļu tev ir vērts paturēt likvīdu, bet pārējo mēs varam mierīgi apskatīt vēlāk, bez steigas šodien to kaut kur likt“.
Šis teikums nevienam neļauj nopelnīt. Tāpēc to tik reti dzird.
Šī nav jauna problēma, un to neatklāju es. Ir cilvēki, kas uzrakstījuši svarīgas lappuses par to, kā pārvaldīto uzkrājumu nozare pārāk bieži strādā pret noguldītāju, nevis viņa labā. Par to esmu runājis citviet, starp grāmatām, kas ir Cashfulness pamatā: mācība, ko no tā paņemu līdzi, ir viena vienīga un der kā izdzīvošanas noteikums — neuzticies tam, kurš tev pārdod produktu, pārģērbtu par padomu.
Kur šajā visā atrodas Cashfulness
Un te es nonāku pie mums, jo ir godīgi, ka to pašu jautājumu, kuru lūdzu uzdot visiem, es piemēroju arī sev.
Kam ir izdevīgs Cashfulness?
Es atbildu tik skaidri, cik vien varu: Cashfulness nepārdod finanšu produktus.
Tas tev nepiedāvā fondu. Tas tevi nenovirza uz kādu platformu. Tas neņem komisijas par to, ko tu dari ar savu naudu. Tas neņem izplatīšanas atlīdzības, jo nav neviena produkta, no kura tās ņemt.
Tas nozīmē vienu vienkāršu lietu, kas tomēr maina paša rīka dabu: mums nav nekādas slēptas intereses skaitlī, ko tu redzi.
Padomā par to pretstatā Lukas bankai. Lukas konsultants nopelnīja vairāk, ja Luka nopirka noteiktu lietu. Mums nav svarīgi, ko tu izlem. Mūs tas tiešām neskar. Vai tu atstāj naudu kontā, vai pērc māju, vai iegulda, vai gadu nedari neko: mūsu darbs ir tas pats, un mūsu ieņēmumi ir tie paši.
Cashfulness tev dod kuģa vietas noteikšanu — tavu patieso mantisko stāvokli šodien: viss, kas tev pieder, mīnus viss, ko esi parādā, tas, ko mēs saucam par neto vērtību. Tas noliek to tev priekšā, skaidru un pilnīgu.
Un tad apstājas.
Tas nesaka, vai šis fonds ir labs. Tas nesaka, vai pirkt māju. Tas nekad neizlemj tavā vietā. Tas iedod koordinātu, no kuras sākt, un lēmums paliek pilnībā tavs.
Es to saku tāpēc, ka tā ir pozīcija, nevis funkcija, ko es izdomāju šim gadījumam: to esmu uzrakstījis melns uz balta starp lietām, ko nekad nedarīsim. Rīks, kuram nav savu interešu tavā naudā, ir rīks, kuram vari uzticēties tieši tāpēc, ka tam nav ko tev pārdot.
Rīks, lai spriestu pats
Ir vēl pēdējā lieta, un varbūt vissvarīgākā.
No kompasa interešu konfliktu atpazīšanai ir maz labuma, ja pēc tam, sēžot konsultanta priekšā, tu neproti izlasīt paša skaitļus.
Jo tieši tur tiek uzvarēts vai zaudēts. Prasmīgākais pārdevējs spēlē tieši uz tavas miglas: ja tu precīzi nezini, cik tev ir, cik daudz likviditātes tev vajag, kur ir tava nauda, tev nākas ticēt tam, ko viņš tev stāsta.
Bet, ja tu ierodies ar savu koordinātu jau rokā, saruna mainās pilnībā.
Atgriezīsimies pie Lukas. Iedomājies, ka pirms ieiešanas bankā Luka precīzi zina savu neto vērtību, cik mēnešus var nodzīvot ar to likvīdo naudu, kas viņam ir, cik liela daļa no viņa īpašuma jau ir ieguldīta un cik nav.
Šāds Luka nav konsultanta varā. Viņš uzdod citus jautājumus. „Šie 2 % attiecībā pret ko? Cik man paliek likvīds pēc tam? Kas notiek, ja pēc diviem gadiem man šī nauda vajadzēs?“ Viņš vairs nav tas, kuram pārdod. Viņš ir tas, kurš vērtē.
Atšķirība starp abiem Lukām nav intelektā. Tā ir tajā, ka otram zem kājām ir patiesi dati, un no patiesa var spriest.
Tas galu galā ir Cashfulness amats: nevis dot tev pareizo padomu citu vietā — tad arī es būtu tas, kurš tev saka, ko darīt —, bet radīt tev apstākļus, lai tu spriestu pats par padomiem, kurus saņem.
Jautājums „kam tas ir izdevīgs?“ ir darba pirmā puse.
Otrā puse ir spēja uz to atbildēt ar saviem skaitļiem skaidrībā, nevis ar bailēm nesaprast.
Maza un konkrēta brīvība
Es tev nesaku, lai nekad nerunā ar konsultantu. Labs konsultants, kuram maksā pareizajā veidā, ir vērts katru sava honorāra eiro.
Un es tev nesaku pārtraukt skatīties finfluencerus. Daži paskaidro noderīgas lietas, tikai jāzina, ka tā ir popularizēšana, nevis tev pielāgoti padomi.
Es tev saku vienkāršāku un vairāk tavu lietu: ka apzināšanās ir brīvības veids.
Brīvība klausīties jebkuru, nejūtoties viņa priekšā mazākam. Paņemt to labo, kas ir, un pārējo atstāt. Apsēsties pie galda pretī tam, kurš no naudas pārtiek, un nejusties par visvājāko istabā — jo savus skaitļus tu zini, un par tiem neviens tev nevar izstāstīt citu stāstu.
Nauda ir rīks, ar ko nopirkt laiku un brīvību. Arī šī ir maza brīvība: vairs nebūt spiestam sev jautāt, vai tas, kurš tev iesaka, domā par tevi vai par sevi.
Jautājumu tu sev uzdod vienu reizi — kam tas ir izdevīgs? — un no turienes klausies mierīgāk.
The calm side of money. Arī tad, kad galda otrā pusē sēž kāds, kurš gribētu tev kaut ko pārdot.
— Vittorio